Vēsture
Kultūras nama dzīve pēc II Pasaules kara aizsākās bijušajā Latviešu biedrības namā, kur kopā ar LPSR Dramatisko teātri un Kinoteātri vadīja pilsētas iedzīvotāju un visa apriņķa iedzīvotāju kultūras dzīvi.
1945. gadā Kultūras nams tika pārcelts uz 300 apmeklētāju vietām lielo Vecpuišu parka paviljona ēku. Tur aizsākās daudzu kultūras darbinieku un pašdarbnieku kultūras dzīves ceļš, bet ar laiku telpas kļuva par mazām. Ar katru gadu pieauga gan pašdarbnieku pulciņu, gan pašdarbnieku skaits. Nodarbības telpu trūkuma dēļ notika citu iestāžu ēkās.
Par jauna Kultūras nama celtniecību tika izlemts 1962. gada 18. septembrī. Iesniegumu Valmieras rajona Kultūras nodaļa Valsts Arhitektūras – Celtniecības Kontroles inspekcijai iesniedza 1964. gada 9. martā ar lēmumu, ka būvdarbi jāpabeidz 1965. gada decembrī. Kopējās izmaksas – 411,180 rubļi. Kultūras namam bija paredzēti 3 stāvi ar plašu skatuvi un aktu zāli ar 790 vietām. Kopējā ēkas platība – 3431,6 m2.
Jaunā Kultūras nama atklāšana notika 1966. gada 4. februārī. Pirmā direktore, kura piedalījās ne tikai nama celtniecības gaitā, bet arī līdz 1968. gada septembrim vadīja Kultūras namu, bija Inta Rasa. Viņas vēlējums jaunā Kultūras nama ēkas atklāšanā: ,,Lai cilvēki, kas tajā ienāk, vienmēr būtu skaisti (domāju plašākā nozīmē) un sirsnīgi. Uzsāks darbu jauni pašdarbības kolektīvi. To dalībniekiem, protams, gribas novēlēt radošu veiksmi un meklējumus! Un, protams, ļoti gaidām mūsu iestāžu, uzņēmumu un skolu jaunatnes domas ierosinājumus mūsu darba pilnveidošanai. Tātad tiekamies šovakar, rītvakar, vienmēr, kad mūsu Kultūras namā spoži iemirdzēsies ugunis!” (Laikraksts ,,Liesma”, 1966.gads, 4.februāris, 1.lpp).
No iepriekšējās Kultūras nama ēkas Vecpuišu parka paviljonā līdzi pārcēlās ne tikai Kultūras nama vadība, bet 16 pašdarbnieku kolektīvi ar 375 dalībniekiem. 1966. gadam beidzoties, Kultūras namā darbojās 20 pašdarbnieku kolektīvi: sieviešu koris ,,Kokle’’, vīru koris ,,Imanta’’, pensionāru koris, divi sieviešu vokālie ansambļi, krievu dziesmu ansamblis, simfoniskais orķestris, pūtēju orķestris, estrādes orķestris, TDA ,,Gauja”, dramatiskais kolektīvs, daiļrunātāju pulciņš, zīmētāju – gleznotāju pulciņš, rokdarbu pulciņš, foto pulciņš, aģitbrigāde, bērnu baleta pulciņš, kulinārijas kursi, filatēlistu pulciņš, deju kursi. No tiem daži transformējušies, daži beiguši savu darbību, citi vēl arvien lepni nes savu, Valmieras un Kultūras nama vārdu plaši visā Latvijā un pasaulē.
1989. gadā mainās iestādes statuss – Valmieras pilsētas Kultūras nams. 1990. gada 4. maijā notika Neatkarības deklarācijas balsojums, kas neapšaubāmi ienesa jaunas vēsmas arī kultūras dzīvē visā Latvijā. 1991. gada nogalē Kultūras nams svinēja 25 gadus. Nebijis pasākums, ka atzīmē kādas ēkas dzimšanas dienu (vismaz publiski).
No 2004. gada Valmieras Kultūras nams tiek dēvēts par Valmieras Kultūras centru.
Direktori
Toms Upners
2013 – pašreiz
Vaira Dundure
2000 – 2013
Pēteris Dundurs
1984 – 2000
Dzidra Grase
1982 – 1984
Ieva Gaide
1977 – 1982
Valts Bermaks
1976 – 1977
Antonija Šmite
1973 – 1976
Visvaldis Tilibs
1971 – 1973
Balfurs Ferbers
1968 – 1971
Inta Rasa
1966 – 1968
Pirmā direktore