Valmieras Kultūras centrā līdz 30. martam apskatāma Gaļinas Birkavas jubilejas izstāde “Apliecinājums”.
Pirms 30 gadiem (1991. g.)
Dzīvē ir cilvēki, vietas un laiks, kas rada apstākļus un pamudina mūs veikt kaut ko nozīmīgu.
Tā bija neplānota tikšanās un saruna par aušanas lietām ar toreizējā Valmieras Kultūras nama direktori Vairu Dunduri, kas pārtapa par ilggadīgu sadarbību. Mans pirmais lielformāta darbs – TDA “Gauja” (klasiskais gobelēns). “Gauja” bija nosvinējusi 45 gadu jubileju, gatavojās nākamajiem Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem. Pēc tam sekoja vīru koris “Imanta”, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Pastalnieki” un bērnu deju kolektīvs “Liesmiņa” (j/c “Vinda”).
Pirms 20 gadiem (2001. g.)
AS “VSŠ” tehniskās bibliotēkas telpā sanākušie kolēģi no mārketinga dienesta sveica mani skaistajā dzīves un darba jubilejā. “Tev ir bezgala neinteresanta darba biogrāfija – 30 gadi vienīgajā uzņēmumā! Nu ja, 25 gadus par audumu dizaineri un 5 gadus par reklāmas dizaineri, bet vienā uzņēmumā”. Smaids man apdzisa, manas priekšnieces vārdi pārsteidza mani nesagatavotu. (Šī gada rudenī paralēli darbam rūpnīcā biju sākusi vadīt Valmieras kultūras nama TLMS “Valmiera”.)
Šie liktenīgie vārdi, teikti tā kā pa jokam, tomēr pēc pāris gadiem izrādījās liktenīgi – aiz muguras atstājot rūpniecisko mākslu, sāku darboties vizuāli lietišķajā/tautas mākslas nozarē, kurā ieguvu zināšanas un pilnveidoju savu pieredzi.
Pirms 10 gadiem (2011. g.)
Tikko izskanēja Vērmanes dārza amatniecības gadatirgus 2011. Pirms aizbraukšanas pie tirgus vadītājas Daces Jurkas kārtojam dokumentus un sarunājamies. Pēc brīža viņa man uzjautā: “Tev arī šogad jubileja? Vai izstādi taisīsi?” Sāku stostīties un atrunāties: “Būs kolektīviem – TLMS “Valmiera” 65 gadu izstāde, aušanas studijai “Rencēni” sezonas izstāde …
“Bet Tavu darbu izstāde, Tavs pienesums?” tā Dace.
Tā arī notika – bija šīs divas minētās izstādes un nemiers… Nemiers, kas tika iesēts manā dvēselē.
Pirms 3 mēnešiem (2021. g.)
Mans pienesums – vimpeļu retrospekcija.
(Latvijas amatiermākslas kolektīvu prezentācijas vimpeļu skate.)
Kādreiz avīzē “Liesma” rakstīju: “Iekārtojot izstādi, pārcilājot un apskatot darbus, es iepazīstu autorus.” Iekārtojot savu darbu ekspozīciju, es izdzīvoju savu dzīvi līdz mielēm. Tajā ir nemiers, prieks, gandarījums un skumjas. Apzinos, ka šī ir pirmā un pēdējā reize, kad šie darbi ir vienkopus (nav ieradies viens vimpelis “Ogres privātskola”). Tā ir saikne ar konkrēto kolektīvu un vadītāju. Tie ir mani gara bērni, tie nepieder man, tiem katram sava dzīve. Man prieks, ka esam tikušies.
Te var saskatīt trīs izpausmes stilus/trīs periodus: klasiskais gobelēns, gobelēns ažūrtehnikā un kombinētās tehnikas uz gluda pamata.
Izsaku pateicību:
Dacei Jurkai, Mazsalacas Kultūras centra vadītājai un visam kultūras centra kolektīvam.
Tomam Upneram, Valmieras Kultūras centra vadītājam un visam kultūras centra kolektīvam.
Kolektīvu vadītājiem, vimpeļu īpašniekiem.
Maniem vadītajiem kolektīviem Mazsalacā, Rencēnos, Alojā.
Ģimenei un draugiem.
Par morālu un fizisku atbalstu, par sapratni!
Skatītājiem – uztvert kā informāciju un izklaidi.
Gaļina Birkava, 01.03.2022.
