Turpinām iepazīstināt ar mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu dalībniekiem interviju sērijā “Mēs tuvplānā: pašdarbnieki”. Uz sarunu šoreiz aicinājām KASPARU OZOLIŅU no TDA “Gauja” vidējās paaudzes deju kolektīva.
– Kas ir Tava motivācija būt daļai no “Gaujas”?
– Tas ir mans dzīvesstils. TDA “Gauja” dejoju kopš pašas bērnības. Šo gadu laikā nav bijis sev jāuzdod jautājums – turpināt vai neturpināt? Tā vienkārši ir dzīves sastāvdaļa.
– Kurš kopā ar “Gauju” piedzīvots notikums visvairāk palicis atmiņā?
-“Gauja” ir kolektīvs ar gandrīz 80 gadu ilgu pieredzi – pēc pāris gadiem svinēsim apaļo jubileju. Tās dzīves, kas ir izdzīvotas, tie momenti, Dziesmu svētki, koncerti, gājieni – tas viss veido to vienoto veselumu. Tie ir cilvēki, vadītāji, kuri ilglaicīgi strādā ar kolektīvu – tas veido sajūtu gammu par kolektīvu. “Gauja” ir sistēma, kas nebeidz pastāvēt – bērni, pamatsastāvs, vidējās paaudzes deju kolektīvs. Dzirdot vārdu “Gauja”, cilvēki zina, ka būs kvalitāte, skaistums, Latvijas kultūra. Piemēram, deja “Māsa Gauja” liek sirdij trīcēt, tiklīdz izskan pirmie akordi – tā ir viena no spilgtākajām iezīmēm, ar ko esam atšķirīgi no citiem, ar ko esam spilgti!
– Ko Tu novēli savam un pārējiem kolektīviem?
-Būt! Kāpēc? Jo mūsu esība ir tā, kas stiprina mūsu, latviešu, garu, tautas vērtību saglabāšanu, savstarpējo komunikāciju, sirsnību, draudzību, prieku, pozitīvās emocijas. Ja mēs nebūsim, tad nekā no šī nebūs, bet – ja būsim, tad mums viss būs! Es domāju, ka ikviens vēlas uzskaitītās īpašības un lietas, tāpēc mans novēlējums ir – vienkārši būt!
Interviju sagatavoja: Justīne Roga, Vidzemes Augstskolas studente
