Vēsture

   Kultūras nama dzīve pēc II Pasaules kara aizsākās bijušajā Latviešu biedrības namā, kur kopā ar LPSR Dramatisko teātri un Kinoteātri vadīja pilsētas iedzīvotāju un visa apriņķa iedzīvotāju kultūras dzīvi. 1945. gadā Kultūras nams tika pārcelts uz 300 apmeklētāju vietām lielo Vecpuišu parka paviljona ēku. Tur aizsākās daudzu kultūras darbinieku un pašdarbnieku kultūras dzīves ceļš, bet ar laiku telpas kļuva par mazām. Ar katru gadu pieauga gan pašdarbnieku pulciņu, gan pašdarbnieku skaits. Nodarbības telpu trūkuma dēļ notika citu iestāžu ēkās.

        

 

   Par jauna Kultūras nama celtniecību tika izlemts 1962. gada 18. septembrī. Iesniegumu Valmieras rajona Kultūras nodaļa Valsts Arhitektūras – Celtniecības Kontroles inspekcijai iesniedza 1964. gada 9. martā ar lēmumu, ka būvdarbi jāpabeidz 1965. gada decembrī. Kopējās izmaksas – 411,180 rubļi. Kultūras namam bija paredzēti 3 stāvi ar plašu skatuvi un aktu zāli ar 790 vietām. Kopējā ēkas platība – 3431,6 m2.

         

   Jaunā Kultūras nama atklāšana notika 1966. gada 4. februārī. Pirmā direktore, kura piedalījās ne tikai nama celtniecības gaitā, bet arī līdz 1968. gada septembrim vadīja Kultūras namu, bija Inta Rasa. Viņas vēlējums jaunā Kultūras nama ēkas atklāšanā: ,,Lai cilvēki, kas tajā ienāk, vienmēr būtu skaisti (domāju plašākā nozīmē) un sirsnīgi. Uzsāks darbu jauni pašdarbības kolektīvi. To dalībniekiem, protams, gribas novēlēt radošu veiksmi un meklējumus! Un, protams, ļoti gaidām mūsu iestāžu, uzņēmumu un skolu jaunatnes domas ierosinājumus mūsu darba pilnveidošanai. Tātad tiekamies šovakar, rītvakar, vienmēr, kad mūsu Kultūras namā spoži iemirdzēsies ugunis!” (Laikraksts ,,Liesma”, 1966.gads, 4.februāris, 1.lpp).

                                 

   No iepriekšējās Kultūras nama ēkas Vecpuišu parka paviljonā līdzi pārcēlās ne tikai Kultūras nama vadība, bet 16 pašdarbnieku kolektīvi ar 375 dalībniekiem. 1966. gadam beidzoties, Kultūras namā darbojās 20 pašdarbnieku kolektīvi: sieviešu koris ,,Kokle’’, vīru koris ,,Imanta’’, pensionāru koris, divi sieviešu vokālie ansambļi, krievu dziesmu ansamblis, simfoniskais orķestris, pūtēju orķestris, estrādes orķestris, TDA ,,Gauja”, dramatiskais kolektīvs, daiļrunātāju pulciņš, zīmētāju – gleznotāju pulciņš, rokdarbu pulciņš, foto pulciņš, aģitbrigāde, bērnu baleta pulciņš, kulinārijas kursi, filatēlistu pulciņš, deju kursi. No tiem daži transformējušies, daži beiguši savu darbību, citi vēl arvien lepni nes savu, Valmieras un Kultūras nama vārdu plaši visā Latvijā un pasaulē.  

   1989. gadā mainās iestādes statuss – Valmieras pilsētas Kultūras nams. 1990. gada 4. maijā notika Neatkarības deklarācijas balsojums, kas neapšaubāmi ienesa jaunas vēsmas arī kultūras dzīvē visā Latvijā. 1991. gada nogalē Kultūras nams svinēja 25 gadus. Nebijis pasākums, ka atzīmē kādas ēkas dzimšanas dienu (vismaz publiski).

    No 2004. gada Valmieras Kultūras nams tiek dēvēts par Valmieras Kultūras centru.

     

 

 

Direktori

                     

Pašreizējais direktors Toms Upners         Vaira Dundure amatā bija no 2000. gada līdz 2013. gadam;   Pēteris Dundurs no 1984. gada līdz 2000. gadam; 

amatā ir kopš 2013. gada;

 

                                                                                                           

Dzidra Grase no 1982. gadam līdz 1984. gadam;    Ieva Gaide no 1977. gada līdz 1982. gadam;         Valts Bermaks vadīja Kultūras namu

                                                                                                                                                      no 1976. gada līdz 1977. gadam;

                                                                                                                                                     Antonija Šmite no 1973. gada līdz 1975. gadam; 

                                                                                                                                                                                                                               

                

Visvaldis Tilibs no 1971. gada līdz 1973. gadam;           Balfurs Ferbers no 1968. gada līdz 1971. gadam;     Pirmā direktore Inta Rasa vadīja Kultūras namu

                                                                                                                                                                                       no 1966. līdz 1968.gadam.