Vēsture

Pēc II pasaules kara Valmieras Kultūras centra vēsture
Latviešu biedrības nams

Kultūras nama dzīve pēc II Pasaules kara aizsākās bijušajā Latviešu biedrības namā, kur kopā ar LPSR Dramatisko teātri un Kinoteātri vadīja pilsētas iedzīvotāju un visa apriņķa iedzīvotāju kultūras dzīvi.

1945. gads Valmieras Kultūras centra vēsture
Vecpuišu parka paviljona ēka

1945. gadā Kultūras nams tika pārcelts uz 300 apmeklētāju vietām lielo Vecpuišu parka paviljona ēku. Tur aizsākās daudzu kultūras darbinieku un pašdarbnieku kultūras dzīves ceļš, bet ar laiku telpas kļuva par mazām. Ar katru gadu pieauga gan pašdarbnieku pulciņu, gan pašdarbnieku skaits. Nodarbības telpu trūkuma dēļ notika citu iestāžu ēkās.

1962. gads Valmieras Kultūras centra vēsture
Jauna Kultūras nama celtniecība

Par jauna Kultūras nama celtniecību tika izlemts 1962. gada 18. septembrī. Iesniegumu Valmieras rajona Kultūras nodaļa Valsts Arhitektūras – Celtniecības Kontroles inspekcijai iesniedza 1964. gada 9. martā ar lēmumu, ka būvdarbi jāpabeidz 1965. gada decembrī. Kopējās izmaksas – 411,180 rubļi. Kultūras namam bija paredzēti 3 stāvi ar plašu skatuvi un aktu zāli ar 790 vietām. Kopējā ēkas platība – 3431,6 m2.

1966. gada 4. februāris Valmieras Kultūras centra vēsture
Jaunā Kultūras nama atklāšana

Jaunā Kultūras nama atklāšana notika 1966. gada 4. februārī. Pirmā direktore, kura piedalījās ne tikai nama celtniecības gaitā, bet arī līdz 1968. gada septembrim vadīja Kultūras namu, bija Inta Rasa. Viņas vēlējums jaunā Kultūras nama ēkas atklāšanā: ,,Lai cilvēki, kas tajā ienāk, vienmēr būtu skaisti (domāju plašākā nozīmē) un sirsnīgi. Uzsāks darbu jauni pašdarbības kolektīvi. To dalībniekiem, protams, gribas novēlēt radošu veiksmi un meklējumus! Un, protams, ļoti gaidām mūsu iestāžu, uzņēmumu un skolu jaunatnes domas ierosinājumus mūsu darba pilnveidošanai. Tātad tiekamies šovakar, rītvakar, vienmēr, kad mūsu Kultūras namā spoži iemirdzēsies ugunis!” (Laikraksts ,,Liesma”, 1966.gads, 4.februāris, 1.lpp).

1966. gads Valmieras Kultūras centra vēsture
Jaunais Kultūras nams

No iepriekšējās Kultūras nama ēkas Vecpuišu parka paviljonā līdzi pārcēlās ne tikai Kultūras nama vadība, bet 16 pašdarbnieku kolektīvi ar 375 dalībniekiem. 1966. gadam beidzoties, Kultūras namā darbojās 20 pašdarbnieku kolektīvi: sieviešu koris ,,Kokle’’, vīru koris ,,Imanta’’, pensionāru koris, divi sieviešu vokālie ansambļi, krievu dziesmu ansamblis, simfoniskais orķestris, pūtēju orķestris, estrādes orķestris, TDA ,,Gauja”, dramatiskais kolektīvs, daiļrunātāju pulciņš, zīmētāju – gleznotāju pulciņš, rokdarbu pulciņš, foto pulciņš, aģitbrigāde, bērnu baleta pulciņš, kulinārijas kursi, filatēlistu pulciņš, deju kursi. No tiem daži transformējušies, daži beiguši savu darbību, citi vēl arvien lepni nes savu, Valmieras un Kultūras nama vārdu plaši visā Latvijā un pasaulē.  

1989. gads - 1991. gads Valmieras Kultūras centra vēsture
Mainās iestādes statuss – Valmieras pilsētas Kultūras nams

1989. gadā mainās iestādes statuss – Valmieras pilsētas Kultūras nams. 1990. gada 4. maijā notika Neatkarības deklarācijas balsojums, kas neapšaubāmi ienesa jaunas vēsmas arī kultūras dzīvē visā Latvijā. 1991. gada nogalē Kultūras nams svinēja 25 gadus. Nebijis pasākums, ka atzīmē kādas ēkas dzimšanas dienu (vismaz publiski).

2004. gads - šobrīd Valmieras Kultūras centra vēsture
Valmieras Kultūras centrs

No 2004. gada Valmieras Kultūras nams tiek dēvēts par Valmieras Kultūras centru.

Direktori

Portfolio_Toms Upners_2

Toms Upners

2013 – pašreiz

2_Vaira Dundure

Vaira Dundure

2000 – 2013

2_Pēteris Dundurs

Pēteris Dundurs

1984 – 2000

images

Dzidra Grase

1982 – 1984

3_IEva Gaile

Ieva Gaide

1977 – 1982

images

Valts Bermaks

1976 – 1977

images

Antonija Šmite

1973 – 1976

4_0

Visvaldis Tilibs

1971 – 1973

2_Balfurs Ferbers

Balfurs Ferbers

1968 – 1971

2Inta Rasa

Inta Rasa

1966 – 1968

Pirmā direktore

Scroll to Top
WordPress Appliance - Powered by TurnKey Linux